Pasaka par Diegabiksi

Izrāde nepatika ne man, ne bērnam. Tā nav izrāde 2+ vecumam kā norādīts. Daudz par skaļu, tēli ir biedējoši, strauji. Pat lielie bērni no pirmajām rindām redzot kalnu vai čūsku griezās atpakaļ un teica, ka ir bail. Zaļā gaisma, kas lielākoties spīdēja uz skatuves atgādināja naktsklubu. Atklāti sakot biju bez vārdiem. Aizgājām pēc pirmā cēliena. Lai novērtētu labu izrādi, gan jau, ka jāredz arī sliktas, bet žēl iztērētā nauda un laiks.

Jauka izrāde, kuru skatīties visai ģimenei kopā un izdzīvot visus Diegabikša piedzīvojumus. Pēc izrādes vēl ilgi dungojām un dziedājām Diegabikša skanīgo dziesmiņu!

Nu jau ar otro mazbērnu ejot cauri visam repertuāram, varu teikt, ka, manuprāt, jaukākā izrāde mazajiem. Aktieri ar lielu mīlestību izvada mazo knisli Diegabiksi pa visām viņa laimes meklējumu epizodēm. Mazmeitiņa juta līdzi, pārdzīvoja, smējās balsī. Pēc izrādes ir būtiskas lietas, ko pārrunāt ar mazo skatītāju. Paldies!

Nesaprotu, kāpēc šai brīnišķīgajai izrādei nav nevienas atsauksmes. Izrāde mums ļoti patika! Burvīga, krāsaina scenogrāfija, izrādē liela nozīme ir mūzikai, kas kopējo noskaņu perfekti paspilgtina, lieliski aktieri. Varu teikt tikai labāko, jo tā ir viena no mīļākajām Leļļu teātrī redzētajām izrādēm.

Labdien! Četrgadniekam izrāde patika un tas noteikti ir galvenais, tomēr teātra apmeklējums kopumā šoreiz lika vilties. Diemžēl neizdevās ģimeniski izbaudīt visiem kopā izrādi, jo mazajā zālē ir savi noteikumi, par kuriem biļetes iegādājoties (33 EUR par 3 biļetēm), neviens netiek informēts. Pirmajās 2 rindās ir aicināti apsēsties bērni, bērni kopā ar vecākiem var apsēstes sākot no 3.rindas. Savukārt, ja bērns vēlas sēdēt 2.rindā, tad vecākiem jāiet uz zāles aizmuguri sēdēt atseviķi, lai vecāki, kuri sēž kopā ar bērniem 3.rindā, varētu sēdēt kopā ar saviem bērniem. Bija neiespējami ieskaidrot četrgadniekam, kurš nav pieradis viens pats sēdēt kaut kur projām, kāpēc bērns nevar sēdēt 2.rindā, bet vecāki tam aiz muguras 3.rindā. Diemžēl arī biļešu kontrolieris neizrādīja ne mazāko sapratni pret argumentiem, ka bērns ir mazs un nesaprot šo kārtību. Sanāk, ka tie bērni, kuri sēž 3.rindā blakus vecākiem, aizņemot vienādu vietu skaitu, ir kaut kādā ziņā privileģētāki,(drīkst sēdēt kopā ar vecākiem), kā mazs bērns, kurš vēlas sēdēt kopā ar citiem bērniem, tomēr arī vēlas būt blakus saviem vecākiem? Rezultātā visi kopā nevarējām sēdēt un ģimeniski baudīt izrādi, kā tas bija iecerēts. Tā vietā bija jāizbauda negatīvas emocijas pēc biļešu kontroliera vairākkārtīgiem aizrādījumiem par noteikumiem. Lieki piebilst, ja tad, kad izrāde sākās, pirmās 2 rindas ar bērniem bija aizpildītas tikai par kādiem 60-70%, tātad vietas pietika visiem un bija iespēja izrādīt elastību un sapratni pret saviem klientiem. Diemžēl šādas vēlmes teātra personālam nebija, jo būtiska ir nevis klientu apmierinātība, bet gan noteikumi. Papildus šim izrādes laikā bija jāvēro, kā biļešu kontrolieris atļāvās kušināt bērnus, kuri sēdēja kopā ar vecakiem un komentēja izrādi. Vai tiešām izrādes leļļu teātrī ir paredzētas bērniem, lai tie nejusti līdzi izrādes varoņiem, nekādā veidā nepaužot emocijas, jo atkal jau laikam ir noteikumi!? Ar cieņu, Kristīne Gema