Vientūļība

Par izrādi

Viņas sirmās matu cirtas mazliet koķeti veļas pāri pierei. Lūpu kaktiņi it kā viegli savelkas smaidā. Viņa tur sēž savā krēslā un gaida. Brīžiem gadaskaitļi un atmiņas sakrīt vienā čupā, bet tad atkal savelkas kamolā no visiem mājas stūriem kā tādi putekļi. Viņa gaida... Ko? Kad kāds atvērs durvis vai logu, gaida kādu pasacītu vārdu, kādu glāstu, kaut vai nevērīgu acu skatu. Tu vari vairs neēst saldumus, atmest smēķēšanu, vari izārstēties no gripas ar ārsta izrakstītām zālēm. Bet kādas ir zāles pret vientulību? Iet tur, kur tu nebūsi viens? Bet vai nebūt vienam nozīmē to pašu, ko nebūt vientuļam? Un ko darīt, ja esi viens, vientuļš un vēl piedevām tūļīgs? Atliek gaidīt. Bet ko?