Par izrādi
Pirmizrāde: 02.03.2023.
Izrāde bez teksta!
Tēte un māmuks dzīvo laukos, meža mājās. Kādu dienu tēte mājās pārved skeletu, kurš ir devies pensijā. Skelets, kas nekad nav piederējis cilvēkam, bet bijis plastmasas mācību līdzeklis anatomijas stundām, ir noguris, nobružāts un pensionējies, tas nonāk aprūpē pie māmuka un tētes mājās, kur abi ir nodzīvojuši visu mūžu. Skelets iegūst vārdu Juhans un sāk piedalīties tētes un māmuka ikdienas dzīvē, ienesot tajā gan pārpratumus un jautrību, gan daudz sirsnības, un palīdz atrisināt tētes un māmuka savstarpējās attiecības.
Radošā komanda
- Režisors, dramaturgs:
- Jānis Znotiņš
- Māksliniece:
- Pamela Butāne
- Muzikālais noformējums:
- Jānis Znotiņš
- Gaismu māksliniece:
- Arta Kronberga
- Tulkotāja:
- Maima Grīnberga
Foto galerija
Skatīt galerijuVideo
Izrādes "Skeleta Juhana gaitas" tīzeris
SKELETA JUHANA GAITAS - stāsta režisors Jānis Znotiņš un māksliniece Pamela Butāne
SKELETA JUHANA GAITAS - stāsta aktieri Rūta Dišlere un Anrijs Sirmais
Publikācijas
E. Kolāte Skelets Juhans un dzīves sīkumi //www.satori.lv, 30.03.2023.
Atsauksmes
Solvita Zute
Mani ļoti izrunāja izrāde un izvēlētie mākslinieciskie risinājumi - radoši un oriģināli. Manuprāt, ir labi izdevies radīt uztveramu un interesantu stāstu bērniem un dziļi aizkustinošu stāstu pieaugušajiem. Paldies!
Guna
Bērnam izrāde patika, bet bija nepatīkami pārsteigts, ka grāmatā bija citādāk. Viņam ļoti patika šī grāmata, lasīja vairākas reizes, bet izrādē laikam gaidīto nesagaidīja. Aktierspēle bija apbrīnojama! Un pieaugušajiem tiešām bija par ko aizdomāties. Bet - vai izrāde tiešām ir domāta 6gadīgiem bērniem?
Elizeja
Tas ir lielisks un, manuprāt, sarežģīts aktierdarbs, un tur ir daudz humora, bet vēl 3 dienas pēc izrādes es esmu apmulsusi par to, cik... melni. Bērniem (manam un citiem publikā) patika, bija smiekli un labas atsauksmes, bet priekš bērniem ir visa tā ampelēšanās ar skeletu, kas nemaz nav biedējošs. Toties cilvēku attiecības galīgi nav priekš bērniem. Ja sākumā liekas mīļi un ķircinoši, tad vēlāk kļūst arvien baisāk. Šī ir satriecoši laba izrāde, un man negribas radīt tai antireklāmu, bet vai tiešām tas ir stāsts publikai 6+? Tas pāris nav vienkārši veci, mīļi savādnieki ar padzisušām jūtām, tur ir ļoti cietsirdīga psiholoģiskā vardarbība (es nelietotu tik skaļus vārdus, ja ne tā aina ar zaļumu aprūpēšanu un salauzto zaru). Tā ir melna groteska. Asprātīga. Neparasta. Laba. Bet varbūt skaudrāka, nekā plānots. Tagad gribas izlasīt grāmatu un saprast, vai arī oriģināls ir tik tumšs. Izrādes apraksts drīzāk lika gaidīt kaut ko vieglāku, piemēram, kā P. Raudas "Princese Skella un Leta kungs" vai vismaz L. Berzinskas "Skelets skapī". Šis bija dīvaini. Vēlreiz uzsveru, ka ievelkoši, smieklīgi, pārdomāti. Bet varbūt vairāk vecākiem, ne bērniem.
Atsauksme iesūtīta!