Jaunumi
LEKCIJU CIKLA "Latvijas Leļļu teātrim 70" PROGRAMMA!
Latvijas Leļļu teātris aicina visus interesentus apmeklēt lekciju ciklu - septiņas sarunas par septiņām Latvijas Leļļu teātra desmitgadēm. Par radošām veiksmēm, meklējumiem un eksperimentiem. Par laiku, lellēm, to radītājiem un dzīvi. Nopietni. Un ar smaidu... Lai iepazītos ar cikla programmu, LASĪT TĀLĀK
Sarunu cikla autors Aldis Linē raksta:
Cilvēks radīja lelli, un tā kļuva par viņa paša paralēlo pasauli. Neaptverami plaša pasaule, kas eksistē un dzīvo jau neatkarīgi no tās radītāja gribas un domām. Viena no šīs pasaules redzamajām izpausmēm – Leļļu teātris. Krāšņs un noslēpumains zieds mākslu vainagā. Latvijai šajā ziņā ir veicies – mums jau 70 gadus ir profesionāls leļļu teātris.
1. lekcija - 13. oktobris
"1944 – 1954"
Negaidītā leļļu teātra mākslas renesanse Eiropā 20. gadsimta sākumā; Nozīmīgākie procesi leļļu teātros; Īsa Latvijas leļļu teātra priekšvēsture; Krievijas pilsēta Ivanova, 1942. gads – profesionāla latviešu leļļu teātra sākums; M. Ķempe un J. Žīgurs; Valsts Leļļu teātris (VLT), tā radošā, tehniskā kodola izveidošanās; Viltīgā cīņa ar ideoloģisko cenzūru; Naturālisma laiks uz latviešu teātru skatuvēm (arī leļļu); Mākslinieciskās meistarības krāšanas laiks.
2. lekcija - 20. oktobris
"1954 – 1964"
T. Hercbergas ienākšana teātrī. Pirmās izrādes pieaugušajiem. Režisora un mākslinieka A. Burova radošie meklējumi – to unikalitāte Latvijas, PSRS, Eiropas mērogā. Eiropas leļļu teātra māksla pēc Bukarestes (Rumānija) 1958. gada starptautiskā leļļu teātru festivāla. Naturālisma ēras noriets uz leļļu skatuvēm. VLT – starptautiski pazīstams un cienīts leļļu mākslas ansamblis.
3. lekcija - 27. oktobris
"1964 – 1974"
T. Hercberga – VLT galvenā režisore. Jaunas tradīcijas sākums – Baltijas republiku un Baltkrievijas PSR leļļu teātra mākslas festivāli. Mākslinieka P. Šenhofa darbs VLT radošā rokraksta veidošanā. Jauni vārdi leļļu režijā – A. Cepurītis un V. Bogačs. Leļļu teātra „tīrradnis” – mākslinieks A. Mangalis. 1971. gads – 1. Leļļu teātra studija. Pirmā profesionāli skoloto leļļu teātra aktieru paaudze. Ideoloģiskās cenzūras pastiprināšanās laiks.
4. lekcija - 3. novembris
"1974 – 1984"
A. Cepurītis – teātra galvenais režisors. Teātra kases „ziedu laiki”. Būtiska VLT aktieru ansambļa papildināšanās. A. Cepurīša centieni leļļu oriģināldramaturģijas veicināšanas jomā. A. Cepurīša un A. Mangaļa radošais tandēms. Mākslinieka P. Šenhofa veidotās izrādes – nozīmīgs ieguldījums VLT radošajos meklējumos.
5. lekcija - 10. novembris
"1984 – 1994"
Reformators H. Paukšs – teātra galvenais režisors. Īsais latviešu leļļu dramaturģijas triumfa laiks. 80. gadu izskaņa – kāda ir leļļu teātra mākslas nozīme kopējos teātra mākslas un visas sabiedrības dzīves procesos? 90. gadu sākums. Latvija – neatkarīga valsts. Jauna realitāte – kā tajā atrast savu vietu arī leļļiniekiem? T. Hercberga atgriežas teātra mākslinieciskās vadītājas postenī. Jaunās realitātes izaicinājumi leļļu teātrim.
6. lekcija - 24. novembris
"1994 – 2004"
Teātra mākslinieciskais vadītājs – M. Koristins. 1995. g. – režijā debitē V. Blūzma. Nozīmīga virsotne teātra mākslinieciskajos meklējumos – viesrežisora R. Agura iestudētais V. Šekspīra „Simbelīns”. 1999. g. – 9. Baltijas jūras valstu leļļu teātru festivāls. Režisores V. Blūzmas iestudējumi teātra mazajā zālē. Paaudžu maiņa teātrī. Mākslinieki G. Kotello, I. Vītoliņa, A. Znutiņa – Šēve. 1999. g. – V. Blūzma – teātra galvenā režisore. 2004. g. – monogrāfija „Īsa pamācība leļļu mīlēšanā” – pirmais darbs par leļļu teātra vēsturi Latvijā.
7. lekcija - 1. decembris
"2004 – 2014"
Jaunu māksliniecisko formu meklējumi jaunākā laika izrādēs. Mūsdienīgs, skatītājus uzrunājošs skatuves stāsts. Eksperimentu daudzveidība. Jaunākās paaudzes viesrežisoru devums leļļu mākslai. Latvijas leļļu teātra mākslinieki starptautiskos leļļu mākslas festivālos.
LAIKS: plkst. 18:00