Jaunumi

Šodien, 29. augustā, 100. dzimšanas dienā atceramies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, bijušo Latvijas Leļļu teātra direktoru Voldemāru Dziedātāju (1922–2015).

Voldemārs Dziedātājs veltījis teātra mākslai vairāk nekā 57 sava mūža gadus, desmit no tiem (1990–2000) būdams Latvijas Leļļu teātra direktors. Šo amatu viņš ieņēma īpaši sarežģītā vēstures posmā – pārmaiņu, jaunas konkurences un finansiālu izaicinājumu laikā. Kā savā grāmatā “Abpus Leļļu teātra priekškaram” (2019) raksta Aldis Linē: “Tas nebija viegls uzdevums – strādāt šādā vienas sistēmas sabrukuma laikā un jaunas rītausmā. Darbi bieži kavējās, direktoram bija jāsaskaras ar attieksmi: Teātris var pagaidīt, pašlaik svarīgāki jautājumi risināmi, un visbeidzot – viss jau sācis maksāt tik, cik tas maksā.” Tomēr tieši pateicoties Voldemāra Dziedātāja saimnieciskajam un organizatoriskajam talantam, Leļļu teātra ēka deviņdesmito gadu sākumā piedzīvoja kapitālremontu. Pateicoties viņa stingrajai stājai un nepiekāpībai ilgstošos denacionalizācijas tiesas darbos, tika nosargāta Latvijas Leļļu teātra leģendārā mājvieta K. Barona ielā 16/18. Varbūt ne tikai mājvieta. Citējot Aldi Linē: “Ja tiesas process tiktu zaudēts un teātrim patiešām būtu jādomā par kādu citu mītnes vietu, diez vai tas spētu turpināt savu eksistenci.”

Šie desmit gadi bija arī mākslinieciski piepildīti. To laikā tika iestudēta virkne atzinību guvušu izrāžu, tostarp “Kaķīša dzirnaviņas” (režisore T. Hercberga), "Īkstīte" (režisors P. Anteins), "Pauks un Šmauks" (režisori V. Pavlovskis, M. Koristins), "Sniegbaltītes skola" (atkārtoti, režisors V. Pavlovskis), "Eža kažociņš" (režisore V. Blūzma) un izrāde pieaugušajiem "Simbelīns" (režisors R. Agurs).

Latvijas Leļļu teātris vienmēr būs pateicīgs Voldemāram Dziedātājam par iespēju joprojām saukt namu K. Barona ielā 16/18 par savām mājām. Arī šobrīd, kad jau atkal nācies mājas uz brīdi pamest – tomēr zinot, ka ir, kurp atgriezties.