Jaunumi

Sunītis Pifs uz Latvijas Leļļu teātra skatuves dzīvo jau 40 GADUS!

Jā, tieši tik rekordgarš ir šīs leģendārās izrādes līdzšinējais mūžs, un šāda dzimšanas diena ir jāatzīmē ar vērienu!

Gatavojoties lielajām 1. oktobra svinībām tepat Rīgā, jau no septembra vidus sākas izrādes “Un atkal Pifs” rudens tūre visā Latvijā. 
Jubilejas izrādēs Hanzas Peronā skatītājiem būsim sagatavojuši īpašu pārsteigumu – stundu garas radošas un atraktīvas “stacijas” pirms izrādes, kuru laikā būs iespēja: apgūt slaveno iestudējuma dziesmu, spēkoties cīsiņu vilkšanas sacensībās, iegūt Pifa attēlu uz sava mīļākā apģērba gabala sietspiedes darbnīcā (paķer līdzi savu kreklu, maisiņu vai ko citu), pagatavot sev Pifa vai Herkulesa austiņas, zīmēt lielo Pifa komiksu, izveidot Pifa un Herkulesa origami, nofotografēties kopā ar visu Pifa ģimeni.

PIFA DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS RĪGĀ

1. oktobrī - Hanzas Peronā plkst. 12.00 un 16.00
(ar radošajām darbnīcām un atrakcijām stundu pirms izrādes sākuma)

PIFS VIESOSIES:

16. septembrī - Kultūras centrā "Ulbrokas Pērle"

17. septembrī - Jaunolaines Kultūras namā

20. septembrī - Daugavpils Kultūras pilī

21. septembrī - Latgales vēstniecībā "Gors"

1. oktobrī - Hanzas Peronā

12. oktobrī - Aizkraukles Kultūras centrā

15. oktobrī - Vidzemes koncertzālē "Cēsis"

29. oktobrī - Siguldas "Devons"

30. novembrī - Kuldīgas Kultūras centrā

Biļetes iegādājies ŠEIT

Pifa dzimšanas dienas svētkos Hanzas Pronā viesus spirdzinās “Gardu muti” limonādes!

IESKATS VĒSTURĒ...

Pirms 144 gadiem 6. septembrī dzimis sunīša Pifa radītājs – spāņu mākslinieks Žozē Arnāls. Interesanti, ka mākslinieka miršanas datums ir teju tas pats – mūžībā Arnāls devās 1982. gada 7. septembrī. 

Pifa autors Žozē Arnāls dzimis 1909. gada 6. septembrī Spānijas laukos, nabadzīgā zemnieku ģimenē. Labākas dzīves meklējumos visa ģimene devās uz Barselonu un, kad Žozē bija 14 gadu, viņš sāka strādāt par galdnieka palīgu un vēlāk arī par skaitļošanas mašīnu meistaru, taču brīvajos brīžos viņam patika zīmēt. Kad Žozē palika 18, viņa darbus jau publicēja vairākos bērnu žurnālos. Mākslinieka karjera strauji attīstījās – lielākoties viņš guva popularitāti ar bērniem domātiem komiksiem, kuros bija jūtamas Volta Disneja un Pīta Salivana darbu ietekmes, taču Arnāls mēdza zīmēt arī politiska un pat erotiska rakstura ilustrācijas pieaugušo izdevumiem. Pats Žozē atzinis, ka 30to gadu vidus bijis laimīgākais periods viņa dzīvē.
Viss mainījās 1937. gadā, kad Spānijā sākās pilsoņu karš. Karoja Francisko Franko vadītie nacionālisti pret republikas atbalstītājiem, tajā skaitā arī Žozē Arnālu, kurš kā brīvprātīgais bija pievienojies republikāņu armijai. Karā uzvarēja nacionālisti, un izveidojās Franko diktatūra, ko atbalstīja nacistiskā Vācija, fašistiskā Itālija un Salazara Portugāle. Lai izbēgtu no vajāšanas, gandrīz pusmiljons republikāņu šķērsoja Spānijas–Francijas robežu, meklējot patvērumu kā bēgļi. 
Daudzi no viņiem, arī Arnāls tika turēti pagaidu internēšanas nometnēs. Tā kā Francija nebija rēķinājusies ar tik iespaidīgu bēgļu pieplūdumu, no ģimenēm atšķirtie karavīri bija spiesti dzīvot zem klajas debess, bez pajumtes, kur patverties no vēja vai lietus. Lai tiktu prom no nometnes, Arnāls un vairāki viņa draugi pieteicās kā brīvprātīgie un tika nosūtīti uz nocietinājumu Francijas austrumos – Mažino līniju, lai tur sargātu robežu no iespējamā vācu armijas iebrukuma. 
1940. gada 14. jūnijā Vācijas karaspēks uzbruka Mažino līnijai un Parīze krita, Arnāls nonāca nacistu gūstā un tika nosūtīts uz Mauthauzenas koncentrācijas nometni Austrijā. 
Lielāko daļu no atlikušajiem kara gadiem viņš pavadīja tur. Taču Arnāla zīmētprasme viņam nodrošināja labākus dzīves apstākļus nekā daudziem citiem ieslodzītajiem – viņš izklaidēja SS virsniekus, zīmējot pornogrāfiskus zīmējumus, tādēļ dabūja darbu birojā, kur tika šķirotas tikko atbraukušo ieslodzīto personīgās mantas. 
Pēc kara Arnāls atgriezās Francijā un sākot no 1946. gada publicējās dažādos komunistiskas ievirzes laikrakstos. Tā kā Spānijas pilsoņkara laikā PSRS atbalstīja Spānijas republikāņus, nav nekāds brīnums, ka Pifs nonāca arī līdz bērniem Padomju Savienībā.
Latvijā (tolaik – LPSR) Pifa komikss pirmo reizi izdots 1963. gadā, un jau gadu vēlāk tam sekojis pirmais Pifa iestudējums Latvijas Leļļu teātrī (tolaik - Latvijas PSR Valsts leļļu teātrī). Otro reizi ar nosaukumu “Un atkal Pifs...” Žozē Arnāla iedvesmotais darbs mūsu teātrī iestudēts pirms 40 gadiem, un šo iestudējumu, kas ir tāds pats ilgdzīvotājs kā tā galvenais varonis – sunītis Pifs, joprojām iespējams skatīties mūsu teātra repertuārā.

Informāciju sagatavojusi Ance Muižniece